Mazda 323, 1994

Žēl šķirties, taču ģimenes pieauguma dēļ (martā gaidāms 4. dēls), visiem vairs nepietiek vietas. Mana pirmā mašīna, kopš 2013.gada septembra. Pa šo laiku ir diezgan daudz ieguldīts, lai uzturētu kārtībā. Nopērkot, tika nomainīta zobsiksna un ūdenssūknis. Nomainīti visi amortizatoru atbalsti, priekšā arī amortizatoru stieņi. 2015.gadā tika pie jaunas izpūtēja caurules, jo vecā radīja pārāk jau nu rēcošu skaņu. Pēdējais - pagājušajā gadā nomainīti 3 no 4 gultņiem, priekšējā tilta granātas (Latvijas bedrainie ceļi dara savu). Uz Ziemassvētkiem "vardīte" sagribēja jaunu kārbu, jo vecā sāka slēgt pa 2 ātrumi reizē. Nu jau gadu kā ir izskaistināta ar uzlīmēm, jo negribējās izskatīties kā visiem, kā arī tā ir jautrāk braukt. Vasaras riepas uz R16 lietajiem Mazdas diskiem pirktas jaunas 2016.gadā. Ziemas riepas uz spilgti oranži krāsotiem metāla R15 diskiem, vēl šoziem braucamas (kāpēc spilgti oranži? – lai nebūtu “pelēki” jau tā pelēkajā ikdienā) Salons tāpat kā virsbūve ir saskaņoti briljantzaļā krāsā, ādas imitācijas sēdekļi, priekšējie gan mazliet izsēdēti, pa vīlem sāk nākt vaļā. Ir šur tur redzama rūsa, uz bagāžnieka durvju malas, pāris punkti uz durvīm, pāris mazas buktītes un skrāpējumi (piedodams, ja vadījusi sieviete, vai ne?) Motora pārsegam nāk nost laka (kas mani pamatīgi tracina, taču nav sanācis pievērsties defekta novēršanai.). Kreisajai tuvajai gaismai izkritusi regulēšanas skrūvīte, līdz ar to pirms tehniskās apskates japārbauda vai nav nokrities stars. Vīriešu kārtas pārstāvjiem dot ir bīstami, jo Remus izplūdes skaņa un fiksais uzrāviens 2.0 V6 144HP, nevilšus uzkurina braukt ātrāk par atļauto braukšanas ātrumu vai uzrīkot sacīkstes pie krustojumiem. Bet varbūt gluži otrādi, izskats un jauda pavērs “vardītei” jaunus apvāršņus un nonākot gādīgās rokās vēl savā cienījamajā vecumā paspēs pieredzēt kādas profesionālas vai amatierlīgas sporta sacīkstes.